You are currently browsing the category archive for the 'darbs.' category.
Mazliet rēcīgi pārlasīt savu blogu. Tusējos pa twitteri, tur ar jautri.
Nedaudz atskaitei:
1. Esmu ticis Dānijas koledžā + vēl gaidu vēstules no Holandes un Anglijas universitātēm.
2. Man ir garlaicīgi.
3. Jaunais modes kliedziens krīze un bezdarbs.
4. Esmu pārgājis no Tūrisma uz uzņēmējdarbības fakultāti, pazaudējot 1 gadu.
5. Man pohuj uz Apple
nu tā viss visumā.
Paņem uztaisi tēju vai kafiju.
Iepriekšējā rakstā rakstīju par domām un iespējamām varbūtībām, ka šoruden mācīšos Anglijā, ILTS testu nokārtoju tā, ka tieku iekšā kādā viduvējā Anglijas Universitātē, to es protams negribēju un negribu. Tātad otrajā studju kursā, man beidzot būs mērķis uzlabot savas atzīmes un apmeklēt tās nolādēti garlaicīgās snobiskās lekcijas, kurās stāsta vairumā to ko visi zin, reti, ka pasaka kaut ko interesantu, bet ko darīt, ja mērķis ir Anglija, piekritīsiet diezgan vilinošs mērķis priekš sevis, nekas NEXT year.
Laikam ap Martu biju reģistrējis domēnu irradiant.lv, viss notiek, vienkārši nav laika, bet viens gan ir zināms, tas nebūs blogs, es tik tagad urbjos cauri visādām pamācībām par Adobe Dreamwaver, izskatās esmu kārtīgs noobs, jā tā vien izskatās būs jāuzraksta googlē – easy web disegn, kaut gan rezultāts pēc tādu programmu lietojuma būs pielīdzināms 20 gs mājaslapai. Līdz Oktobrim tas viss būs gatavs, jo man būs vesels mēnesis brīvs, protams neņemot vērā lekcijas, no sava pašreizējā darba eju prom.
Par to saitu kas būs Oktobrī un to kādā virzienā tas būs tendēts es pastāstīšu tikai tad, kad tas būs gatavs.
Un pazudis es biju vislaik darbā, kā mājās tā bezmazvai gulēt, brīvdienās pēc iespējās vairāk ārpus četrām sienām.
Ieraksts sagatavots uz MacBook Air ,( man iedeva izmēģināt :p )
Atsāku strādāt, bet arī nonācu pie secinājuma, kad darba nav tad gribās, bet, kad ir tad negribās. Jau baigi ilgi domāju, ka vajadzētu nopirkt normālu fočuku, tad arī pasūtīju Nikon D40x. Labs ar daudz funkcijām, kuras vēl visas neesmu atkodis, iespējams būs jāiegriežas kādā foto skolā, jo tā štelīte interesē, jo kaut kāds hobijs ir jātrod starp darbu un brīvo laiku, jo gulēt nav tas patīkamākais visu dienu, nu labi ne jau gulēt, bet neko nedarīt. Vispār tas nogurdina vairāk nekā tad, kad kaut ko tu vismaz dari, nevis stūlbi lupī monitorā.
Runājot par klubiem un citām izklaidēm, aizgājis biju ar draugiem uz vērmaņdārza klubu fašion, 14 februārī, tur notika studentu nodzeršanās un vēl dažādi smieklīgi pasākumi un skatuves, tīri forši bija, nevienu sīko neredzēju. Ir doma arī par Holandes apmeklēšanu parādījusies, mērķis Black sensation, kaut kad septembrī Amsterdamā.
Daudz ko rakstīt, bet būtu vieglāk ierunāt, moš podcast (smaidiņš). Turībā man sākās lielie sūdi no nākamās nedēļas, esmu jau kopš pirmās dienas tajā iestādē kā aizmidzis, nākamnedēļ jāraksta un jālabo 5 kontroldarbi, ja nenokārtoju, tad nepielaiž pie sesijas, es ceru mani neizmetīs. Varbūt drīz arī būs jāsāk beidzot atkal strādāt, zaibal bezpriģelā staigāt apkārt.
Nedod man mieru šitā štelle, kas ir baigi smuka. Nesen noskatījos sūdīgā kvalitātē filmu Lions for Lambs, es tik vairs nesaprotu, kas to filmu ir pasūtijis uztaisīt, US&EI vai arī tā pati holivuda, kaut kāda jau tur daļa patiesības bija, bet, tomēr, kaut kā nepārliecinoši viss izklāstīts manā subjektīvajā skatījumā. Vispār no tā ka US&EI karo arī pašai valstij ir savs labums, ražo ieročus pārdod ienaidniekam piesaka karu, ienaidnieks turpina pirkt vēl vairāk, tas pats arī Holivudā – o karš, zaibis, činījam entos bestsellerus un visi no šiem kariem kaut ko iegūst, faking īvil empair.
Uzgāju baigi feino elektroniskās mūzikas pārstāvjus Birdy Nam Nam.
Birdy Nam Nam – Absesses
Nu ko lai tur daudz saka, to ko nopelni 1/3 aiziet nodokļos, varbūt daži cūkas varētu beidzot izdomāt studentiem tos nodokļus izveidot tādus nu kā, lai saka progresīvākus, ar mazākiem cipariem, bet viņi jau var pateikt tikai vienu: ” Nu ciešāk jāsevelk jostas”. Tā kā pats esmu sācis strādāt, tagad arī saprotu tā nauda nāk grūti, tie, kas vēl nestrādā, ziniet, tā senču nauda ko notriec klubos ir tīrākais fuflo ķip bijis nebijis, bet, kad pašam pa savu naudu jāiet tajā klubā, vai jānopērk kārtējais drinks, tad arī beidzot pielec – bišķ žēl paliek naudu, kas sūri grūti pelnīta.
Pirmais simptoms man darbā: “bāc, ja man būs šitā visu dzīvi jāpavada, tā var nojūgties, pat ļoti ātri”. Bišk arī sāk arī parādīties tas saucamais izglītības līmeņa simptoms un arī tagad stipri apdomāju, kur stāties, lai nesanāk beigās tā kā dažam labam – darbu nevar atrast, viss aizsists.
Pats smiegklīgākais darbā ? stīgoju stīgas (tenisa raketēm). pienāk klāt klients un saka: “Jums tie vibratori ir ? ” es nespēju savaldīt smieklus, sanāca nesmuki :p ( vibrators – domāts bija vibrācijas noņēmējs stīgām).
